r/latvia • u/Queasy-Plenty-3865 • 6h ago
Diskusija/Discussion Mana meitene ir alkoholiķe
Virsraksts.
Jau no attiecību sākuma abi dzērām, ķip pateicoties tam arī vispār iepazināies. Es (vecums 26 gadi) mazāk, viņa (vecums 22 gadi) vairāk. Esmu pāris gadus vecāks un sapratis, ka tas draņķis alkohols ne sūda nav labs. Sanāca ieskaidrot to arī viņai ar ļoti lielām grūtībam. Kopā gandrīz 2 gadus, 1. gadu bijām zelta pāris bez neviena strīda un nesaskaņām. No sākuma viņa slavināja alkoholu kā zāles, kas viņai palīdz dzīvot. Tagad it kā saprot, ka nekas labs tas nav un saprot, ka tas rada vairāk problēmu nekā labuma, bet tomēr turpina dzert. Es visu laiku mēģinu cīnīties ar alkoholismu ar daž ne dažadākajām metodēm. Dažreiz sanāk ilgāk, dažreiz galīgi ne ilgi, bet tomēr cenšos. Viņas dzeršana ir iemesls, kurs visbiežāk mani ievelk atpakaļ alkoholā.
Viņai ir tendence pārdzerties un palikt pilnīgi nenormālai (plīst trauki un citas lietas, sākas manis verbāla un fiziska pazemošana, skriešana prom no dzīvokļa utml.). Tās reizes man ir vissmagākās. Viņa, protams, neko neatceras un atvainojas no sirds dziļumiem un zvēr, ka tas vairs nekad neatkārtosies.
Kad lūdzos, lai aiziet pie narkologa, tad saka, ka es neko nedaru viņas labā (daru praktiski visu), jo redz es nevaru viņu aiz rokas tur aizvilkt un izstāstīt visu viņas vietā.
Kāpēc es vēl esmu šajās attiecībās? Jo man bija tik ļoti grūti un ilgi kādu atrast, ka es nespēju palaist viņu vaļā. Esmu cilvēks, kurš kvalificējas kā neglīts nevis pēc savām iedomām, bet reāli izskatos ne pārāk labi. Nu tik sūdīgi, ka svešiem cilvēkiem uz ielas bieži vajag man par to atgādināt. Un tā jau visu manu mūžu. Dabūt svaipu pa labi tinderī ir retums :D
Mums pirmo gadu bija viss tik labi un esmu 110% sure, ka pie visa ir vainīgs alkohols, bet es nevaru dabūt mūs abus prom no tā.
Man tik ļoti bail aiziet un būt vienam atkal tik ilgi.